Kiberlaikapstākļi 2026 | Augusts

Krāpšana

Latvijas vasaras pēdējais mēnesis pagāja “sarkanā brīdinājuma” zīmē. Kamēr vētra lauzīja kokus un lietusgāzes appludināja ielas, pārbaudot iedzīvotāju gatavību neparedzētajam, digitālajā vidē nerimās cita veida stihija - krāpnieki un kiberuzbrucēji turpināja plosīties, izmantojot cilvēku neuzmanību un sistēmu ievainojamībasLatvijas vasaras pēdējais mēnesis pagāja “sarkanā brīdinājuma” zīmē. Kamēr vētra lauzīja kokus un lietusgāzes appludināja ielas, pārbaudot iedzīvotāju gatavību neparedzētajam, digitālajā vidē nerimās cita veida stihija - krāpnieki un kiberuzbrucēji turpināja plosīties, izmantojot cilvēku neuzmanību un sistēmu ievainojamības.

CSDD vārds krāpšanas kampaņu epicentrā

Augustā dominēja krāpnieku mēģinājumi izkrāpt naudas līdzekļus un datus, izsūtot viltus e-pastus un īsziņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā. Saistībā ar CSDD piedzīvoto kiberdrošības incidentu CERT.LV aicina iedzīvotājus un organizācijas būt īpaši piesardzīgiem, saņemot ziņas vai zvanus, kas šķietami sagatavoti CSDD vai citas iestādes vārdā. Neatveriet tajās norādītās saites un pārbaudiet informāciju e.csdd.lv vai CSDD mobilajā lietotnē.

Līdz šim krāpnieciskās ziņas ar CSDD tematiku pārsvarā bijušas vispārīgas, piemēram, par it kā “nesamaksātu ceļu satiksmes sodu” vai “konstatētu transportlīdzekļa stāvēšanu ierobežotā zonā”. Taču turpmākās sociālās inženierijas un krāpniecības kampaņās, izmantojot CSDD kiberincidenta rezultātā izgūtos fizisko un juridisko personu datus, krāpnieki tās var padarīt ievērojami ticamākas un personalizētākas, piemēram, norādot saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai konkrēta transportlīdzekļa reģistrācijas numuru

Investīciju krāpšanas draudi 

Investīciju krāpšana nemainīgi ir viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Krāpnieki izmantoja viltotas ziņu portālu lapas ar safabricētiem “veiksmes stāstiem”, lai reklamētu investīciju shēmas, kas sola ātru un vieglu peļņu.
Vienlaikus tika novēroti arī krāpnieciski telefona zvani. Iedzīvotāji ziņoja par gadījumiem, kad pēc sarunas ar krāpniekiem saņēmuši it kā kredītiestādes īsziņu: “Priecājamies informēt, ka jūsu aizdevuma pieteikums 2 900 eiro apmērā ir veiksmīgi apstiprināts”. Šādu ziņu mērķis ir radīt satraukumu un panākt, lai cilvēks nekavējoties veiktu krāpnieku norādītās darbības.

Viltota reklāma meklētājprogrammā kļūst par efektīvu uzbrukuma kanālu

Krāpnieki aktīvi izmantoja sponsorētas meklētājprogrammu reklāmas, tostarp “Google Ads”, lai novirzītu lietotājus uz viltotām tīmekļvietnēm.

Šī taktika ir īpaši bīstama, jo uzbrukums notiek brīdī, kad lietotājs pats apzināti meklē konkrētu pakalpojumu, piemēram, CSDD e-pakalpojumus. Krāpnieki izmanto ieradumu klikšķināt uz pirmā meklēšanas rezultāta, kas īpaši izplatīts mobilo ierīču lietotāju vidū.

Rezultātā pat piesardzīgs lietotājs var nonākt viltotā vietnē, kas vizuāli atdarina īsto pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietni.

Pikšķerēšana “Tet” rēķinu aizsegā

Augustā fiksēti pikšķerēšanas gadījumi, kuros krāpnieki “Tet” vārdā aicināja lietotājus apmaksāt rēķinu. Ziņai pievienotā saite “Ienākt” novirzīja uz viltotu vietni, kuras mērķis bija maksājumu kartes datu izkrāpšana.

Lai neuzķertos uz krāpnieka āķa, pievērsiet uzmanību sūtītāja adresei. Drošākais risinājums ir neizmantot saņemtajā ziņā norādīto saiti, bet pašam atvērt oficiālo tīmekļvietni vai mobilo lietotni.

Attēlā “Tet” pikšķerēšanas piemērs

Smikšķerēšanas “lietavas” pasta piegādātāju vārdā

Turpinājās arī plašas smikšķerēšanas kampaņas ar pasta un sūtījumu piegādes tematiku, it īpaši izmantojot “Latvijas Pasts” un DPD nosaukumu.
Iedzīvotāji saņēma īsziņas par it kā “iestrēgušu” sūtījumu šķirošanas centrā un tika aicināti steidzami atjaunot piegādes adresi vai pasta indeksu.
Steidzamības sajūta šādās kampaņās ir viens no galvenajiem sociālās inženierijas instrumentiem – lietotājiem tiek radīts iespaids, ka problēma jāatrisina nekavējoties, neatvēlot laiku ziņojuma autentiskuma pārbaudei.

Krāpnieciskās vēstules “Swedbank” klientiem

Konstatēta arī krāpniecības shēma, kurā “Swedbank” klienti saņēma e-pasta vēstules ar aicinājumu atjaunot savus bankas datus. 
Vienā no novērotajiem gadījumiem vēstules tika izsūtītas no adreses noreply@setshape.com, kurai nav nekādas saistības ar banku. Jāņem vērā, ka krāpnieki var izmantot arī citas adreses.
Vēstulē klienti tika aicināti sekot saitei “Pievienoties”, kas novirzīja uz krāpniecisku tīmekļvietni internetbankas datu izpaušanai.

Attēlā “Swedbank” pikšķerēšanas piemērs

Šie gadījumi vēlreiz apliecina, ka pazīstamas iestādes vai uzņēmuma nosaukums, logotips vai vizuāli pārliecinošs jeb identisks noformējums pats par sevi nav apliecinājums ziņas autentiskumam.

Kibertelpā galvenais vēstījums lietotājiem paliek nemainīgs: nepaļauties uz steigu, pārbaudīt informācijas avotu un nekad neatklāt personas, maksājumu vai piekļuves datus nepārbaudītiem saziņas avotiem.

Būtiska loma krāpniecības mazināšanā ir arī sabiedrības iesaistei. CERT.LV turpina proaktīvi uzraudzīt krāpniecības kampaņas Latvijas kibertelpā un aicina iedzīvotājus ziņot par aizdomīgiem e-pastiem, īsziņām un tīmekļvietnēm, pārsūtot tos uz e-pastu cert@cert.lv vai īsziņā uz tālr. numuru: 23230444.

Saņemtā informācija tiek apkopota un izvērtēta, bet identificētie kaitnieciskie domēni tiek iekļauti DNS ugunsmūrī. Šis bezmaksas aizsardzības risinājums ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam un organizācijai, un tas palīdz bloķēt piekļuvi zināmām krāpnieciskām un kaitnieciskām vietnēm, tādējādi būtiski mazinot krāpniecības riskus

Ļaunatūra un ievainojamības

Kiberdrošībā savlaicīga atjauninājumu veikšana ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā mazināt uzbrukumu risku. Augustā vairākos plaši izmantotos produktos un sistēmās tika atklātas ievainojamības, kurām ražotāji jau ir izlaiduši drošības ielāpus. Ievainojamības var radīt būtisku apdraudējumu, tādēļ organizācijām un lietotājiem savlaicīgi un regulāri jāpārbauda savu izmantoto iekārtu, operētājsistēmu un programmatūru versijas un pēc iespējas ātrāk jāveic jaunākie drošības atjauninājumi.
Būtiskākās augustā publiskotās ievainojamības, kurām jau pieejami drošības “ielāpi”:

Kritiska ievainojamība WordPress spraudnī - Elementor Pro (CVE-2026-32475)

Elementor Pro spraudnī konstatēta neierobežota tipa failu augšupielādes ievainojamība CVE-2026-32475, kas ietekmē visas versijas līdz 4.2.1 (ieskaitot). Ievainojamība atrodas process_field funkcijā un ir saistīta ar failu augšupielādes validācijas mehānismu (Upload::validation()).

Nepilnīga validācija ļauj uzbrucējam augšupielādēt failus ar potenciāli izpildāmu saturu, apejot paredzētos atļauto failu tipu ierobežojumus. Atkarībā no servera konfigurācijas un augšupielādētā faila izpildes iespējām, tas var novest pie attālinātas koda izpildes un pilnīgas vietnes kompromitēšanas.

Plašāk: https://cert.lv/lv/2026/08/kritiska-ievainojamiba-wordpress-spraudni-elementor-pro-cve-2026-32475

Kritiska ievainojamība GitLab platformā (CVE-2026-19478)

GitLab CE/EE platformā konstatēta neautentificēta koda ievades (code injection) ievainojamība CVE-2026-19478 ar CVSS novērtējumu 9.4, kas aktīvi tiek izmantota uzbrukumos kibertelpā. Ievainojamība ļauj uzbrucējam bez autentificēšanās modificēt vai dzēst publiskus projektus, pārrakstīt repozitoriju datus un bloķēt projektu uzturētājus. Uzbrukums tiek īstenots, izmantojot GraphQL programmēšanas saskarni.

Plašāk: https://cert.lv/lv/2026/08/kritiska-ievainojamiba-gitlab-platforma-cve-2026-19478

Kritiskas ievainojamības UniFi produktos

Ubiquiti ir izlaidis drošības atjauninājumus, kas novērš vairākas ievainojamības UniFi produktos, tostarp trīs kritiskas ievainojamības ar CVSS vērtējumu 10.0:

• CVE-2026-77537 - ievainojamība UniFi Protect Application, kas nepareizas ievades datu validācijas dēļ, var ļaut uzbrucējam izpildīt patvaļīgas komandas uz iekārtas;
• CVE-2026-77550 - CRLF injekcijas ievainojamība, kuru iespējams izmantot autentifikācijas apiešanai uz iekārtām ar UniFi OS;
• CVE-2026-77554 - ievainojamība UniFi Talk Application, kas nepareizas ievades datu validācijas dēļ, var ļaut uzbrucējam izpildīt patvaļīgas komandas uz iekārtas.

Plašāk: https://cert.lv/lv/2026/08/bridinajums-ubiquiti-iekartu-lietotajiem

Kritiska ievainojamība cPanel & WHM programmatūrā (CVE-2026-65643)

cPanel & WHM domēnu piesaistīšanas (domain parking) funkcijā ir atklāta ievainojamība CVE-2026-65643. Tā ļauj autentificētam cPanel lietotājam, kuram ir tiesības pievienot piesaistītos (parked) vai papildu (addon) domēnus, izveidot failus uz servera, apejot paredzētos piekļuves ierobežojumus.

Ievainojamības sekmīgas izmantošanas gadījumā uzbrucējs var panākt koda izpildi ar sistēmas administratora (root) tiesībām. Tādējādi iespējams iegūt pilnu kontroli pār serveri un piekļūt visiem tajā izvietotajiem lietotāju kontiem, tīmekļvietnēm un datubāzēm, kā arī mainīt vai dzēst tajos esošo informāciju.

Plašāk: https://cert.lv/lv/2026/08/ievainojamiba-cpanel-whm-programmatura

Kritiska ievainojamība Red Hat Keycloak (CVE-2026-18963)

Red Hat izstrādātajā identitātes piekļuves pārvaldības risinājumā KeyCloak (Red Hat Build of Keycloak) ir atklāta kritiska ievainojamība CVE-2026-18963 ar CVSS novērtējumu 9.1, kas ļauj neautentificētiem lietotājiem atjaunot paroli jebkuram sistēmas lietotājam.

Ievainojamība ir konstatēta lietotāju paroles nomaiņas procedūrā, kas pieejama caur “Aizmirsu paroli” funkciju. Kļūme ļauj uzbrucējam nomainīt paroli jebkuram lietotājam bez atslēgas, kas tiek nosūtīta uz iesaistītā lietotāja e-pastu. Uzbrukumam nav nepieciešama iepriekšēja piekļuve sistēmai, bet ir jābūt informācijai par eksistējošiem lietotājvārdiem.

Plašāk: https://cert.lv/lv/2026/08/kritiska-ievainojamiba-red-hat-keycloak

Ielaušanās un datu noplūde

Kiberuzbrukums CSDD: nesankcionēti iegūti 1,2 miljonu fizisko personu un 200 000 juridisko personu dati

2026. gada augustā CSDD informācijas sistēmās notika kiberuzbrukums, kura rezultātā uzbrucējs ir ieguvis informāciju par CSDD maksājumu kvītīs ietvertajiem datiem laika periodā no 2008. līdz 2026. gadam. Pēc CSDD veiktās analīzes sadarbībā ar CERT.LV noskaidrots, ka kiberincidentā tika nesankcionēti iegūti aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu un 200 000 juridisko personu dati.

Kiberuzbrukuma rezultātā ietekmēti šādi maksājuma kvītīs ietvertie dati:

• vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums;
• personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;
• maksājuma summa;
• maksājuma veikšanas datums;
• transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme;
• adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā adrese.

CSDD vērš uzmanību, ka netika skarti klientu tālruņa numuri, e-pasta adreses, bankas dati un e-CSDD pieejas informācija (paroles, e-pasti). CSDD ikdienas pakalpojumu sniegšana nav ietekmēta, un CSDD turpina sniegt visus pakalpojumus gan klātienē, gan attālināti e-CSDD.

Ko tas nozīmē iedzīvotājiem

Šobrīd nav pamata pārtraukt izmantot CSDD pakalpojumus. Iegūtie dati nav dzēsti vai bojāti. Vienlaikus iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem pret krāpnieciskiem zvaniem, SMS un e-pastiem, kuros, izmantojot informāciju par CSDD vai personas datiem, tiek prasīts veikt maksājumu, nosaukt piekļuves kodus vai atklāt citus sensitīvus datus. Kā arī saņemot “Smart-ID” vai “eParaksts mobile” pieprasījumu apstiprināt autentifikāciju, kuru iedzīvotājs pats nav uzsācis, nekādā gadījumā nedrīkst apstiprināt.

Autentificējoties CSDD e-pakalpojumu portālā e.csdd.lv, ikviens kiberuzbrukumā ietekmētais klients var iegūt informāciju par to, vai kiberuzbrukumā ir skarti viņa personas dati. CSDD turpina incidenta izmeklēšanu un sadarbību ar atbildīgajām valsts institūcijām.

CERT.LV apkopotā aktuālā informācija par CSDD kiberincidentu pieejama šeit: https://cert.lv/lv/2026/08/csdd-saskaries-ar-kiberdrosibas-incidentu

CSDD publicētā aktuālā informācija par kiberincidentu pieejama šeit: https://www.csdd.lv/aktuala-informacija-par-kiberdrosibas-incidentu/kiberdrosibas-incidents-csdd

Svarīga informācija “eParaksts mobile” lietotājiem

Ņemot vērā, ka CSDD kiberincidentā skartā datu kopa ietver arī personas koda informāciju, “eParaksts mobile” lietotāji tiek aicināti pārbaudīt savu lietotāja numuru un, ja tas ir personas kods, veikt tā nomaiņu uz septiņu nejauši ģenerētu ciparu kombināciju.

Savu lietotāja numuru var apskatīt “eParaksts mobile” lietotnē vai portāla eParaksts.lv profila sadaļā “Produkti”. To iespējams nomainīt, pieslēdzoties eParaksts.lv ar “eParaksts mobile” vai “eID karte” un izvēloties “Mainīt lietotāja numuru”.

Papildu aizsardzībai pret krāpniecības mēģinājumiem e-Identitātes apliecināšanas procesā tiek izmantots arī trīsciparu drošības kods. Tas palīdz novērst situācijas, kurās krāpnieki, zinot vai uzminot lietotāja numuru, mēģina panākt, lai lietotājs neapdomīgi apstiprina “e-Identitāti” savā telefonā. Autentifikāciju jaunā pārlūkprogrammā var turpināt tikai pats lietotājs, saņemot trīsciparu kodu “eParaksts mobile” lietotnē un ievadot to pārlūkprogrammā.